Semināri

12.  un 13. novembrī norisinājās AIKA organizētā darbsemināru cikla „Iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma kā stratēģisks attīstības instruments: izvērtējums, prioritātes un mērķtiecīgi uzlabojumi” otrie darbsemināri, kuros atsevišķi pulcējās augstskolu un koledžu pārstāvji. Šoreiz diskusiju uzmanības centrā bija starptautiskā pieredze un tās izmantošanas iespējas Latvijas augstākās izglītības institūciju iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu pilnveidē, īpaši domājot par pāreju uz institucionālo akreditāciju.

Darbsemināros ar savu pieredzi un skatījumu dalījās divi starptautiski eksperti. Algebra Bernays Universitātes Horvātijā prorektore kvalitātes jautājumos Ana Tecilazić pievērsās institucionālajiem kvalitātes nodrošināšanas ietvariem, to samērīgumam, stratēģiskajai attīstībai un kvalitātes nodrošināšanas pārvaldībai. Savukārt Vorikas Universitātes (Apvienotā Karaliste) studiju procesa nodrošināšanas direktors Dan Derricott akcentēja uz pierādījumiem balstītu pilnveidi, studentcentrētu pieeju, dažādu iesaistīto pušu līdzdalību, datu integrētu izmantošanu un kvalitātes nodrošināšanas ietekmes izvērtēšanu.

Ekspertu prezentācijas kalpoja par pamatu diskusijām par to, kā attīstīt tādu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas ne tikai apliecina atbilstību noteiktajām prasībām, bet arī palīdz iestādei izprast savu sniegumu, noteikt attīstības prioritātes un pieņemt pamatotus lēmumus.

Augstskolu diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta vienotas un nepārtrauktas kvalitātes vadības pieejas veidošanai, sasaistot institūcijas stratēģiskos mērķus, atbildību sadalījumu, snieguma rādītājus, datu analīzi un atgriezenisko saiti. Dalībnieki uzsvēra, ka kvalitātes politikai un stratēģijai jābūt nevis tikai dokumentos noteiktam ietvaram, bet gan praktiskam pamatojumam ikdienas lēmumiem un darbībai. Būtiska nozīme ir arī tam, lai studējošo, absolventu, darba devēju un citu iesaistīto pušu viedokļi tiktu ne tikai apkopoti, bet arī izmantoti konkrētu uzlabojumu īstenošanā. Diskusijās tika aplūkota arī procesu īpašnieku un atbildību noteikšana, jēgpilnu snieguma rādītāju izvēle un kvalitātes kultūras stiprināšana visos institūcijas līmeņos.

Koledžu diskusijās savukārt izteikti aktualizējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu samērīguma jautājums. Dalībnieki uzsvēra, ka sistēmai jāatbilst koledžas darbības specifikai, mērogam un pieejamajiem resursiem, vienlaikus nodrošinot tās efektivitāti. Kvalitātes nodrošināšanai jābūt organiski integrētai ikdienas pārvaldības procesos, nevis jāveido kā atsevišķa dokumentu un atskaišu sistēma. Tāpat tika diskutēts par koledžām piemērotu snieguma rādītāju noteikšanu, datu un darba devēju atgriezeniskās saites izmantošanu, kā arī pētniecības, internacionalizācijas un institucionālās darbības pēctecības jautājumiem institucionālās akreditācijas kontekstā.

Abu darbsemināru diskusijās iezīmējās kopīga atziņa: kvalitātes nodrošināšanas sistēmas vērtību nosaka nevis tajā ietverto procedūru vai dokumentu apjoms, bet gan tas, cik lielā mērā tā palīdz institūcijai izmantot informāciju, izvērtēt sasniegto, pieņemt lēmumus un īstenot uzlabojumus. Vienlaikus būtiski ir saglabāt līdzsvaru starp kvalitātes prasībām, institūcijas specifiku un tās rīcībā esošajiem resursiem.

Darbsemināros gūtās atziņas un starptautisko ekspertu pieredze tiks izmantota, sagatavojot praktiskas rekomendācijas Latvijas augstskolām un koledžām iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu pilnveidei. Mērķis ir veicināt tādu sistēmu attīstību, kas kļūst par reālu institūcijas stratēģiskās pārvaldības, lēmumu pieņemšanas un kvalitātes kultūras stiprināšanas instrumentu, tostarp gatavojoties institucionālajai akreditācijai.

Darbsemināru cikls tiek organizēts ESF projekta „Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā” ietvaros.

Darbsemināru prezentācijas:

12. novembris
Saite uz Anas Tecilazić prezentāciju

13. novembris
Saite uz Anas Tecilazić prezentāciju